LU Jēkabpils filiāles studente Nataļja Valaine. Foto no personīgā arhīva

Latvija Universitātes (LU) Jēkabpils filiālē profesionālā bakalaura studiju programmā “Sociālais darbs” mācās studente Nataļja Valaine, kurai dzīvē šobrīd ir veselas četras prioritātes, ar ko ikdienā jārēķinās – ģimene, studijas, darbs un savs laiks – pati jūtas kā žongliere tam visam pa vidu, atkarībā no situācijas, mainot prioritātes. Uz sarunu par motivāciju studijām, izvēli un savu pieredzi Nataļju aicina LU Jēkabpils filiāles vadītāja Daina Spuriņa.  

Pastāstiet nedaudz par sevi!

Mani sauc Nataļja Valaine. Dzīvoju Augšdaugavas novadā, mazā, sakoptā pilsētā – Ilūkste – privātmājā kopā ar savu ģimeni. Man ir trīs bērni – Amanda (16 gadi), Alekss (13 gadi) un Alisa (10 gadi), kopā ar mums dzīvo mani vecāki – mamma Gaļina un mans tētis Sergejs, viņi mani atbalsta un palīdz. Mūsu ģimene ļoti mīl dzīvniekus, tāpēc mums ir divi suņi – Alma un Olivia – un divi rudi kaķi – Fifa un Filips. Strādāju SIA “LatvianTransit” par stacijas dežuranti.

Kā radās doma par studijām?

Darbā strādāju diennakts maiņās un sapratu, ka visu laiku nevēlēšos strādāt naktīs, tāpēc sāku domāt par mācībām, lai iegūtu jaunu specialitāti un mainītu darbu. Tā kā man vienmēr ir paticis darboties radoši, turklāt man ir labas attiecības ar bērnu draugiem, dažreiz kļūstu pat par viņu uzticības personu, tāpēc nonācu pie secinājuma, ka turpmāk vēlos strādāt tieši ar bērniem, lai sniegtu tiem palīdzību un atbalstu grūtajos dzīves brīžos. Tā es izvēlējos  LU Jēkabpils filiālē studēt sociālo darbu.

Kā jūtaties LU Jēkabpils filiālē?

Es jūtos labi un droši. Ir pieredzējuši un zinoši docētāji, interesantas lekcijas, kurās apgūstam daudz ko jaunu. Vienmēr jūtu atbalstu gan no filiāles vadītājas Dainas, gan no metodiķes Veltas, pretimnākoši tiek atrisināts jebkurš jautājums.

Pozitīvs notikums studiju laikā, kas paliek atmiņā?

Pozitīvu notikumu ir daudz, un katrs brīdis ir īpašs, jo mums ir izveidojies draudzīgs un pozitīvi noskaņots kolektīvs. Taču vēlos atzīmēt kursa “Ievads sociālajā darbā” pirmo lekciju pie Aigas Romānes-Meieres, tās laikā mēs, studentes, izzinājām sevi, savas “robežas” un arī iepazinām labāk viena otru. Būtībā šīs lekcijas laikā es sapratu, vai vispār varu būt sociālais darbinieks, vai man pietiks līdzjūtības, spēka un vēlmes dzirdēt un sadzirdēt, būt nenosodošam un atbalstošam sociālajam darbiniekam.

Kā saplānojat laiku ģimenei, studijām, darbam, sev?

Tas ir labs jautājums, kuram nav viennozīmīgas atbildes. Es teiktu tā – šeit es esmu žongliere, kura pielāgojas apstākļiem un nepieciešamības gadījumā maina savas prioritātes. Šīs četras ir manas svarīgākās prioritātes, kuras ik pa laikam mainās vietām pēc vajadzības.

Vai mājās varat netraucēti mācīties?

Jā, man mājās ir ierīkots savs kabinets mācībām un radošajai darbībai, kā arī dažreiz es mēdzu izbaudīt mācību procesu pie iekurta kamīna ar tasi kumelīšu tējas.

Ko Jūs teiktu potenciālajiem sociālā darba studentiem?

Katrā cilvēkā ir kripatiņa sirsnības un labsirdības, ar ko dalīties ar citiem. Sociālajā darbā ir nepieciešama labestība un gudrība, tāpēc, ja tev ir vēlme to dāvāt citiem, nāc studēt studiju programmā “Sociālais darbs”, un tu būsi īstajā vietā!

Kādi ir nākotnes mērķi, pabeidzot studijas?

Mērķis ir turpināt studēt maģistrantūrā un strādāt savā specialitātē. Turpināt dzīvot pēc principa: “Dzīvi dzīvo, dzīvi mācies!”


Paldies Nataļai Valainei par interviju. LU Jēkabpils filiāle novēl, lai izdodas sasniegt mērķi un turpināt studijas jau augstākā līmenī.

Dalīties