Rihards Parandjuks: “Sporta treneris” – programma ar potenciālu

Kāds ir Jūsu ceļš līdz studiju programmas “Sporta treneris” direktora amatam un kādi ir priekšnoteikumi, lai par to kļūtu?

Ar sportu man saistība ir ilgstoša – jaunatnes posmā biju vieglatlēts, augstā līmenī, arī studiju posmā sportoju. Akadēmiskais spektrs nāca klāt augstskolā maģistra studiju posmā, savijoties kopā sportam, studijām un duālās karjeras jēdzienam, tad tas turpinājās ar darbu Universitātē un doktorantūras studijām.

Lai kļūtu par īsā cikla studiju programmas direktoru, ir jābūt maģistra grādam un darba pieredzei vai darbam augstskolā, kā arī iespējai, t. i., vakancei kā tādai. Programmu  “Sporta treneris” licencēja tajā gadā, kad es uzsāku darba gaitas Universitātē, pēc gada tika pieņemts lēmums, ka es varētu kļūt par programmas direktoru, un kolēģi atbalstīja – tāds bija tas ceļš, kā es kļuvu par programmas direktoru. Tagad programmas direktors esmu jau piekto gadu.

Kādi ir programmas direktora darāmie darbi?

Darāmie darbi ir viļņveidīgi, kāds varbūt iztēlojas, ka tas ir kā skolas direktors, bet jāsaka gan, ka tas ir pavisam atšķirīgi. Daudzus darbus palīdz veikt plānotāji, metodiķi, slodžu plānotāji, līdz ar to programmas direktoram galvenais ir garantēt studiju procesa kvalitāti.

Šogad aktuāls jautājums ir studiju programmas akreditācija, pastāstiet par to!

Protams, akreditācijas process ir milzīgs pārbaudījums, ir jāsagatavo liela apjoma ziņojums uz ļoti daudz lapaspusēm. Process ir sarežģīts, kas prasa daudz laika un nervus, bet viss attaisnojas, ja rezultāts ir sekmīgs, labā ziņa – ir atzinums, ka programma akreditēta uz sešiem gadiem.

Vai akreditācijas procesā programma paliek tāda kā bijusi, vai arī kaut kas tiek mainīts?

Programma tiek mainīta, ja kaut kādu iemeslu dēļ to rekomendē eksperti – vietējie vai ārzemju –, kā arī, ja izmaiņas ir profesiju standartā, piemēram, 2022. gadā iznāca jauns trenera profesijas standarts, kurā tika iekļauts noteikums, ka ir nepieciešamas divas svešvalodas, ko apgūt, kā rezultātā, programmā jāintegrē jauna svešvaloda.

Bet jāpiebilst, ka programma krietni vairāk ir mainījusies šo nepilnu sešu gadu laikā specializāciju kontekstā, jo tad, kad mēs sākām, bija tikai divas specializācijas, bet pakāpeniski tika pievienotas vēl trīs, tagad jau ir piecas. Līdz ar to studentiem ir vairāk iespēju, ko izvēlēties B daļā kā konkrēto specializāciju, lai to apgūtu padziļinātāk ar praksēm, ar vairākiem studiju kursiem, iedziļinoties konkrētā sporta veidā – tenisā, volejbolā, futbolā, vispārējā fiziskā sagatavotībā vai basketbolā. Specializācijas varbūt ne uzreiz ir visiem saprotamas, tad vēl jēdzieni – pilna laika klātiene, nepilna laika neklātiene, filiāles, Rīgas pilna laika klātiene – diezgan pinķerīga programma, bet es uzskatu, ka šī programma ir ar lielu potenciālu.

Programma tiek īstenota arī reģionos, LU filiālēs, kā īstenojat tik daudz specializāciju?

Kad ir specializācijas studiju kurss, tad studenti no filiālēm dodas uz Rīgu, tās ir atsevišķas reizes semestrī, par to jau savlaicīgi studenti tiek informēti. Pie mums studē  praktizējoši treneri basketbolā, futbolā, viņiem interesē apgūt zināšanas pie jomas speciālistiem, tāpēc ir jēgpilni divus semestrus vienu reizi mēnesī braukt uz Rīgu, lai to apgūtu.

Jūs esat ne tikai programmas direktors, bet arī mācībspēks, ar ko saistās Jūsu pasniegtās studiju nodarbības?

Pamatā strādāju ar praktiskajiem studiju kursiem, no teorētiskajiem ir sporta pedagoģija, kur es sniedzu zināšanas arī par normatīvajiem aktiem, diskutējam arī par to, vai sistēma sekmē kvantitāti vai kvalitāti, pētām arī dažādus starptautiska līmeņa dokumentus, piemēram, Eiropas Savienības Duālās karjeras vadlīnijas, aktualizējam sporta un izglītības kopskatu. Vēl es docēju divas no trijām praksēm, tām ir liela nozīme, jo caur praksēm topošie treneri mācās saprast, par ko viņi vispār studē, kā arī – kas pēc studijām būs jādara.

Kā studenti iegūst prakses vietas?

Prakses vietas pārsvarā meklē paši studenti, gadījumos, kad tas neizdodas, mēs palīdzam. Rīgā ir sporta skolas, uz kurām mēs virzām, mums ir arī LU komandas un sistēma, kas nodrošina studiju praksi Universitātes iekšienē, piemēram, basketbola komanda “Latvijas Universitāte”. Es studentiem uzsveru, ka prakses vieta ir jāizvēlas atbilstoši paša līmenim, proti, lai būtu, ko skatīties un mācīties. Studentam, kas jau ir aktīvs treneris un strādā ilgstoši, noteikti ir jēgpilni praksi iziet profesionālā komandā, bet iesācējus vairāk virzu uz sporta skolām un jaunākām grupām, kur līmenis konkrētā sporta veidā nav tik augsts un būs studentam saprotams. Tas ir jādara, lai prakse nebūta tikai formāla.

Ar kādiem izaicinājumiem nākas sastapties programmas realizēšanā?

Patiesībā lielākais izaicinājums ir nepieciešamība aktualizēt un popularizēt, lai mēs katrā studiju vietā mācību gada sākumā varētu atvērt grupu. Otrs izaicinājums, kas sporta pedagoģijā ir visas Latvijas problēma, ir C līmeņa trenera kursi, kas varbūt no vienas puses nav vērtējami slikti, jo saturs ir atbilstošs, bet tomēr tie ir pārāk īsi un nenosedz visu profesijas standartu. Bet ir sporta skolas, kas treneriem ļauj strādāt ar kursu apliecību, un tad treneri nav ieinteresēti studēt un apgūt padziļinātas zināšanas. Tas būtiski traucē attīstīt šo programmu tieši reģionos, jo sporta skolas ir tik, cik tās ir, apkārtnē sporta klubi ir tik, cik tie ir, bet tas nenozīmē, ka pieprasījumam vajadzētu būt tik mazam, kā atsevišķās vietās tas parādās.

Vai likumdošanā nav noteikts, kādas kategorijas treneris drīkst strādāt sporta skolā?

Likumdošanā īstenībā atstāta vieta brīvai interpretācijai, – kā uz to skatās. Runājot ar vienu otru kolēģi, viedokļi ir dažādi. Uzskatu, ja skola ir valsts dotēta, kas reģionos ir absolūts vairākums, tad treneriem ir jābūt B kategorijai jeb koledžas līmeņa izglītībai, savukārt privātās sporta skolas paši uzņemas atbildību un rīkojas pēc saviem ieskatiem.

Vai studentu attieksme pret studijām Rīgā un filiālēs atšķiras?

Rīgā pilna laika klātienē pārsvarā nāk studēt tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas, tas ir izteikts vidusskolas turpinājums, bet nepilna laika studijās Rīgā un arī filiālēs cilvēki pārsvarā ir jau brieduma gados, viņi ir ar pieredzi un studēt nāk, tiešām, lai gūtu zināšanas. Ar viņiem strādājot, sajūta ir cita – kā diskusijā, nevis kā tikai lekcijā. Tad es ne tikai referēju par kādu tēmu, bet ir atgriezeniskā saite, papildu jautājumi, –  interese ir krietni lielāka. Tas ir ļoti pozitīvi tieši filiāļu kontekstā.

Vai sporta trenera programma kaut kādā mērā ir saistīta ar LU Sporta centru?

Pastarpināti – jā, lai arī Sporta centrs neiesaistās studiju procesā, bet tas palīdz ar infrastruktūras nodrošināšanu, piedāvā arī prakses iespējas, gan arī atsevišķi studenti, kas paši ir sportisti, izmanto iespēju pieteikties duālo studiju atbalstam, ko organizē LU Sporta centrs.

Vai varētu teikt, ka LU studējošie sporta treneri ļoti gaida Akadēmiskā centra sporta infrastruktūras attīstību?

Infrastruktūras uzlabošana ir viens no pamatnosacījumiem attīstībai. Mēs attīstāmies un esam pierādījuši, ka mūsu darbības virziens ir pareizs, vēl ir plāns pievienot arī sporta skolotāju studiju programmu, un sporta infrastruktūra ir ļoti gaidīta. Ar Sporta māju ieguvēji būs ne tikai studenti, bet arī rīdzinieki, kas lietderīgi tur pavadītu brīvo laiku un dotu LU iespēju atpelnīt vismaz daļu no ieguldījumiem.

Vai studiju procesā ir kādi notikumi, ko atceraties?

Notikumi varbūt, ka nē, bet noteikti gribas uzslavēt Kuldīgas filiāli, tur process notiek ļoti pārdomāti un neatlaidīgi. Kuldīgas filiāle sporta pedagoģijas jomā aptver visu Kurzemi, agrāk Liepājā bija sporta skolotāji, un tur bija kā sava veida centrs, bet uz doto mirkli, var teikt, ka tā ir Kuldīgas filiāle, jo, paskatoties reģiona sporta skolu mājas lapas, praktiski katrā Kurzemes sporta skolā strādā jau mūsējie – Liepājā, Ventspilī, Talsos, Saldū, Kuldīgā –, un tas ir labi.

Tagad nedaudz “atkāpsimies pie saknēm”! Vai sports ir ģimenes tradīcija, un kā interese par sportu attīstījās?

Tā noteikti ir manas ģimenes tradīcija – tētis arī bija vieglatlēts, mācījās Murjāņos, mamma joprojām ir iesaistīta sporta pedagoģijā, pabeigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, mamma ir arī absolvējusi LU Cēsu filiāles maģistru programmu izglītības vadībā.  Tā kā sports jau noteikti ir saknēs, bet tas nebija nekas uzspiests, piemēram, brālis aizgāja uz eksakto zinātņu pusi – RTU ieguva maģistra grādu. Tā bija mana izvēle, mans lēmums, kas šobrīd rezultējies uz pareiza ceļa. Tam bija arī viennozīmīgs ģimenes atbalsts.

Vai brīvajā laikā sportojat?

Ir diva veida aktivitātes, ko es daru brīvajā laikā – tā ir staigāšana, vienkārša staigāšana, un otrs – svaru zāle. Esmu pagājis malā no aktīvā sporta, kur lec, skrien utt., bet šobrīd ikdienas dzīvi dzīvoju, uzturot sevi fiziskajā formā, vairs nedzenoties pēc personīgajiem rekordiem, bet, lai nebūtu tā, ka par sportu runā, bet pats reprezentatīvi ir pazaudējis to ideju.

Cik lielā mērā sports var palīdzēt veselības uzturēšanā, piemēram, sporta pauzes darbā?

SVID analīzē par sporta treneru profesiju, iespējas sportam bija tajā, ka cilvēki arvien vairāk novērtē, cik sportam dzīvē ir liela nozīme. Un nav runa tikai par fizisko pusi, bet arī mentālo, tāpēc domāju, ka sporta trenerus profesijas ziņā diez vai varēs aizstāt ar mākslīgo intelektu. LU reizi nedēļā vadu sporta pauzi, darbinieki, kas nāk, ir ļoti priecīgi. Protams, atkal jautājums, kā šo LU Sporta centra ideju nodot tālāk, lai atsaucība būtu lielāka, cenšamies šo ideju “iepotēt”, lai darbinieki nedomātu – iet vai neiet –, bet doma būtu – ir jāiet!

Arī mans dzīves moto, ko novēlu visiem, sasaucas ar Olimpiskās Hartas tēzi, ka veselam ķermenim jābūt harmonijā ar veselu prātu, tas ir, jādzīvo, lai tonusā būtu prāts un ķermenis.

Atsauksmes

Gunta Kraģe, LU Reģionālo studiju nodaļas vadītāja:

“Programmas “Sporta treneris” tiešais mērķis ir sagatavot sporta trenerus, kuri aktualizē fizisko aktivitāšu nozīmīgumu ikviena cilvēka dzīvē gan profesionālā līmenī, izglītojot un aktivizējot sporta dzīvi visos reģionos, gan arī individuālā līmenī, palīdzot izprast fizisko aktivitāšu nozīmīgumu. Ir zināmas lieliskas atziņas par prāta un ķermeņa harmoniju, piemēram, “Dzīve ir kā braukšana ar riteni, lai saglabātu līdzsvaru, tev ir jākustas”  (Alberts Einšteins), “Fiziskā sagatavotība ir pirmais priekšnosacījums laimei” (Joseph Pilates) vai “Staigāšana ir cilvēka labākās zāles” (Hipokrāts), kas atgādina mums par fizisko kustību nepieciešamību ikdienā, lai uzturētu harmoniju starp prātu/domāšanu un ķermeni, tā iespējām, lai uzturētu veselību.  Tādēļ arī programmas direktoram jābūt fiziski aktīvam un profesionāli sagatavotam, kas Rihardam arī lieliski izdodas.

Ruta Karloviča, LU Kuldīgas filiāles vadītāja:

“Kurzemes reģiona sabiedrības pieprasījums pēc augstākās izglītības iespējām un jaunu specialitāšu apguves ar katru gadu pieaug. Līdz ar to filiāle ir gandarīta par katras jaunas studiju programmas atvēršanu, kas nozīmīga reģiona sabiedrībai, jo tas arī ir filiāles pamatuzdevums. Kuldīgas filiālē īsā cikla studiju programmas "Sporta treneris" atvēršana pierādīja, cik aktuāla ir nepieciešamība pēc sporta trenera kvalifikācijas sporta skolās, centros, biedrībās u. c. ar sportu saistītās organizācijās. Ir patiess prieks, ka katru gadu nokomplektējas 1. kurss un studijas var turpināties ar pēctecību. Kuldīgas filiālē jau notikuši trīs šīs programmas izlaidumi.

Par programmas nozīmību un aktualizēšanu reģionos viennozīmīgi pateicība gan studiju virziena vadītājam Ilvim Ābeļkalnam, kas bija pirmais šīs programmas direktors, gan esošajam programmas direktoram Rihardam Parandjukam. Programmas direktoram ir ļoti liela nozīme studiju programmas attīstīšanā, pasniedzēju profesionāļu piesaistē, sadarbības organizēšanā par sporta bāžu izmantošanu studentu praktiskajām nodarbībām u. c. aktualitātēm. Šīs studiju programmas absolventi ļoti gaida programmas direktora nākošo aktivitāti – attīstīt 2. līmeņa studiju programmu "Sporta skolotājs", kas būtu likumsakarīgs turpinājums pēc īsā cikla studiju programmas apgūšanas. Novērtējot līdzšinējo programmas direktora R. Parandjuka darbu un enerģisko ieinteresētību sporta virziena attīstībā LU, ticam, ka tuvākajā laikā Kuldīgas filiāle varēs piedāvāt Kurzemes reģiona sabiedrībai nākošā līmeņa studiju programmu, kas būs nozīmīga pievienotā vērtība sporta virziena īstenotājiem. Gan absolventi, gan studenti ir pārliecināti par Riharda uzņēmību un spējām turpināt attīstīt sporta virziena studijas LU.”

Eva Žilde-Rudzīte, studiju programmas "Sporta treneris" LU Madonas filiāles 2024. gada absolvente:

"Rihardu Parandjuku raksturotu kā prasīgu pasniedzēju, kuram svarīga ir kvalitāte, augsti standarti, neder izdarīt kaut ko tikai "ķeksīša pēc", no tā mēs visi bijām ieguvēji. Pasniedzējs spēja mūs motivēt, rādot priekšzīmi ne tikai vārdos, bet arī darbos. Varēja just, ka pasniedzējs ir savā īstajā vietā, ir ieinteresēts, lai no viņa lekcijām un no visa kursa iegūstam pēc iespējas vairāk. Noteikti saku lielu paldies par šo lielisko pieredzi, kas, studējot Madonas filiālē, bija aizraujoša un tieši tāpēc paskrēja vēja spārniem."

Nellija Žvīgule, studiju programmas "Sporta treneris" LU Tukuma filiāles 2023. gada absolvente:

"Latvijas Universitātes studiju programma “Sporta treneris” dod nepieciešamās zināšanas un prasmes pilveidot sevi kā treneri. Sniedz iespēju satikt līdzīgi domājošus cilvēkus un dalīties pieredzē. Mācības Ietver sevī daudz praktisko nodarbību, grupu darbu un projektus, kas attīsta sadarbības un komunikācijas prasmes.

Studiju programmu direktors un pedagogs Rihards ir prasīgs, mērķtiecīgs un ambiciozs, bet kā cilvēks ir ļoti saprotošs, dzīvesgudrs un pozitīvs. Viņš ir skolotājs, kurš ar savu gudrību un zināšanām palīdzējis pārvarēt grūtības un  sasniegt lielus mērķus."

Paldies Rihardam Parandjukam par interviju un ļoti ceram, ka šis raksts un pozitīvās atsauksmes sekmēs sporta virziena studiju programmu attīstību un jaunu studentu piesaisti Universitātei.