Akadēmiskais centrs
Skolotāju ieguvumi attālināto mācību laikā
Galvenais ieguvums attālināto mācību laikā ir tas, ka iemācījāmies strādāt attālināti un saprast, kā tehnoloģijas izmantot kā palīgrīkus, uzskata Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela.
Šajā laikā skolotāji uzlabojuši savas digitālās prasmes, bet ir arī tādi pedagogi, kuri ir “izsprukuši” bez šīm prasmēm, cenšoties šo laiku “pārlaist”, gaidot, kad varēs mācīt iepriekšējā pieejas stilā. Lielākie ieguvēji no attālinātajām mācībām ir pedagogi un skolas, kur nodrošināja darba dalīšanu – pedagogi, kuri labi orientējās tehnoloģijās, gatavo stundas, citi labo darbus utt., tā skolotājiem ir iespēja darboties labi, izmantojot savas labākās spējas, situāciju raksturo Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone.
Labo un uzlabojamo no šīs pieredzes apkopo dažādos pētījumos.
Skolēnu ieguvumi attālināto mācību laikā
Skolēni iemācījās novērtēt labās lietas, kas notiek skolā. Iemācījās tehnoloģijas izmantot mācību nolūkos, jo iepriekš skolās tehnoloģijas izmantoja kā rīkus, kas ir digitālo tehnoloģiju apgūšanas zemākais līmenis. Tehnoloģiju izmantošana notiek kombinācijā ar pedagoģisko atbalstu.
Pandēmijas centrā daudz negāciju “pieraksta” pandēmijai, bet arī iepriekš bija bērni, kuri nejutās labi (par emocionālo labsajūtu šobrīd, attālināto mācību laikā, runā ļoti daudz). Sākotnēji visā pasaulē izglītības sistēma mēģināja strādāt tā, kā tas bija skolā, noturot iepriekšējo līmeni. Tagad skolotājiem nepieciešama skaidrība par iemācāmo saturu, pārbaudes darbiem, eksāmeniem. “Prognozējamība mazinās stresu,” uzsver Baiba Martinsone.
Vēl ieguvums ir vecāku iesaiste mācību procesā. Iepriekš skolotāji bija darba lapu izplatītāji, vecāki – mācītāji. Ieguvums ir tas, ka vecāki atbalsta bērnus, viņi bērnu izglītošanā iesaistās daudz plašāk, situācija ir attiecību un mijiedarbības veicinātāja, attiecības un attiecību veidošana izvirzās pirmajā plānā.
Pasaules Bankas pētījumā prognozē, kādas būs pandēmijas sekas izglītības jomā – būs zaudējumi izglītības sasniegumos; būs lielāks izglītībai zaudēto skaits pamatizglītības un citās izglītības pakāpēs; vecāki, kuri būs dziļā ekonomiskā krīzē, atbalstīs, lai bērni pārtrauc mācības un strādā. Vieglāk no krīzes izkļūs tie, kuri saprot, ka tā ir krīze. Piemēram, Austrijā, gatavojoties izglītības seku likvidācijai pēc pandēmijas, tagad aicina strādāt pensionētos skolotājus, lai stiprinātu tos skolēnus, kam nepieciešama palīdzība.
Šī ir īsta un smaga krīze, neskatoties uz to, kas mums patīk, kas ne. Šis ir labāk, nekā nedarīt neko,
uzskata Linda Daniela.
Zane Oliņa no projekta “Skola 2030” šajā laikā saskata ļoti daudz izaicinājumu, tāpēc “svarīgi to, kas tagad darbojas labi, saglabāt.”
Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs uzskata, ka attālinātās mācības varētu būt labs pamats izmaiņu veidošanai izglītības procesā. Sen runāts, ka mājasdarbu apjoms ir par lielu, bija liels stundu skaits, patstāvīgi strādāt varēja mājās. Nākotnē jābūt kādai darba daļai, ko skolēns var veikt viens, bez pieaugušo klātbūtnes, bet tam būtu jābūt integrētam mācību laikā normālā ikdienas darbā.
